Slēdzot starptautisku franšīzes līgumu, ir svarīgi, kādas valsts tiesības tam tiks piemērotas. Izvēlētais likums regulēs situācijas, kas nav atrunātas līgumā, noteikumu spēkā esamību, strīdīgus gadījumus un citus jautājumus. Baltijas valstu regulējums lieliski demonstrē, cik dažādi var būt likuma noteikumi, kas piemērojami franšīzēm.
Galvenais par šo regulējumu ir apkopots šajā tabulā.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Latvija
Latvijas Komerclikuma regulējums ir pietiekams, taču tajā pašā laikā nav pārmērīgs. Tas līgumslēdzējiem piešķir pietiekamu brīvību izlemt par franšīzes līguma saturu, bet franšīzes devēja pienākumi ir izskaidroti pietiekoši skaidri un kodolīgi.Latvijas likumdevējs Komerclikumā ir iestrādājis pasaules labāko praksi, iekļaujot noteikumus no UNIDROIT Informācijas par franšīzi atklāšanas parauglikuma (Model Franchise Disclosure Law). Franšīzes devējam ir pienākums rakstiski sniegt svarīgāko informāciju par franšīzi vēl pirms franšīzes līguma noslēgšanas. Ja tas netiek izdarīts, tas var kalpot par pamatu, lai vēlāk franšīzes ņēmējs varētu vienpusēji izbeigt līgumu. Svarīgi ir tas, ka Komerclikums arī franšīzes ņēmējam uzliek pienākumu sniegt franšīzes devējam aktuālas un patiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot franšīzes līgumu. Tas ir labs instruments, bet franšīzes devēji ne vienmēr to izmanto.Komerclikums ir izveidots tā, lai nodrošinātu aizsardzību franšīzes ņēmējam kā vājākai un mazāk pieredzējušai pusei. Spilgtākais šī regulējuma piemērs ir franšīzes devēja pienākums maksāt franšīzes ņēmējam atlīdzību par konkurences ierobežojuma periodu.
Lietuva
Lietuvā ir visapjomīgākais franšīzes regulējums Baltijas valstīs. Lietuvas Civilkodekss sniedz vispusīgu regulējumu par franšīzes līgumu: tā noslēgšanu, grozījumus, izbeigšanu, formu un saturu. Tādejādi tiek nodrošināts likuma regulējums gadījumos, ja puses līgumā nav paredzējušas noteikumus dažādām situācijām. Civilkodekss arī nosaka galvenos konkurences tiesību noteikumus franšīzes attiecībās. Jāatzīst, ka Lietuvas Civilkodekss nodrošina aizsardzību galvenokārt franšīzes ņēmēja interesēm, piemēram, franšīzes devējam un franšīzes ņēmējam noteiktos apstākļos ir jāsadala atbildība pret trešajām personām par pārdotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem. Varētu teikt, ka Lietuvas regulējums ir atkāpies no principa, ka franšīzes ņēmējs veic uzņēmējdarbību uz savu risku un atbildību, jo daļa atbildības tiek nodota franšīzes devējam. Šie noteikumi ievērojami atšķiras no regulējuma citās Baltijas valstīs.Lietuvas Civilkodeksā ir arī atšķirīga pieeja jautājumam par franšīzes līguma pārjaunošanu uz jaunu termiņu. Likums dod franšīzes ņēmējam tiesības pārjaunot līgumu ar tādiem pašiem noteikumiem un termiņu, ja franšīzes ņēmējs līguma darbības laikā nav pārkāpis savas saistības saskaņā ar franšīzes līgumu. Tas var radīt grūtības franšīzes devējam, ja tas pēc franšīzes līguma beigām vēlas ieviest izmaiņas līgumā, piemēram, saistībā ar izmaiņām tirgū vai pušu attiecībās. Lietuvas Civilkodeksā ir noteikts, ka franšīzes līgums ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā un intelektuālā īpašuma reģistros. Tādejādi šis regulējums rada birokrātisko slogu un papildus izmaksas uzņēmējiem. Papildus tam, publiskā reģistrācija dod iespēju trešajām personām iepazīties ar franšīzes līgumu saturu, kas rada grūtības saglabāt līgumā ietverto konfidenciālo informāciju. Jāuzsver, ka līguma reģistrācija ir obligāta, lai to varētu piemērot attiecībā uz trešajām personām, bet neietekmē līguma piemērošanu un spēkā esamību starp franšīzes devēju un ņēmēju. Šī iemesla dēļ ir daļa uzņēmēju, kas ignorē šo prasību un līgumus nereģistrē.
Igaunija
Igaunijas regulējums ir ļoti šaurs un neparedz noteikumus par nekonkurēšanu, franšīzes līguma izbeigšanu, līguma atjaunošanu utt. Tāpēc franšīzes līgumiem jāpiemēro vispārējie saistību tiesību noteikumi. Šī pieeja padara franšīzes regulējumu nepārredzamu, jo ir jāanalizē viss Saistību likums kopumā. Attiecībā uz pušu interešu aizsardzību Igaunijas likums vairāk atbalsta franšīzes devējus nekā franšīzes ņēmējus. Nav tādu noteikumu, kas piešķir papildu tiesības franšīzes ņēmējiem, piemēram, tiesības iegūt informāciju vai saņemt kompensāciju par nekonkurējošu saistību izpildi.Igaunijas tiesību aktos nav noteiktas birokrātiskas prasības, likums pat neprasa rakstisku franšīzes līgumu formu.
***
Šis salīdzinājums ļauj secināt, ka ikvienam uzņēmumam, kas noslēdz starptautisku franšīzes līgumu, ir jāizvērtē nacionālie likumi un rūpīgi jāapsver visas prasības un īpatnības. Vairumā gadījumu varētu būt nepieciešama dziļāka analīze, lai noteiktu obligāti piemērojamos noteikumus, kurus nevar grozīt ar franšīzes līgumu. Jo mazāk detalizēts ir regulējums (kā Igaunijā), jo ērtāks tas ir pieredzējušiem starptautiskiem franšīzes devējiem, kuri var slēgt savus tipveida franšīzes līgumus bez būtiskām izmaiņām. Tomēr mazāk pieredzējušiem franšīzes ņēmējiem Lietuvas izsmeļošais un franšīzes ņēmēja intereses aizsargājošais regulējums ir daudz labvēlīgāks. Jāatzīst, ka Latvijas likumdošana veiksmīgi līdzsvaro pušu tiesības un pienākumus.